Pārskats
Pasaule pēdējo gadu laikā ir krasi mainījusies. Krievijas agresija pret Ukrainu, karš Gazā, jauna autoritāro līderu kliķe, kas cenšas panākt šķelšanos un ieviest alternatīvu starptautisko kārtību, agresīvāka nostāja un negodīga ekonomiskā konkurence no Ķīnas puses – šie ir tikai daži piemēri, kas parāda, ka ES ir jābūt uzstājīgākai, īstenojot savas intereses.
Komisija gādās, lai ES ārpolitika un drošības politika ir piemērota problēmu risināšanai šā brīža ģeopolitiskajā realitātē. Mēs aizstāvēsim un veicināsim noteikumos balstītu starptautisko kārtību un centīsimies stiprināt globālo institūciju lomu. Tādējādi tiks aizsargātas Eiropas vērtības, un Eiropa saglabās savu ietekmi pasaulē, kur šobrīd valda spriedze un nenoteiktība.
Eiropiešu viedoklis
Mērķi
Paplašināt Eiropas Savienību,lai palielinātu ES ietekmi pasaules mērogā
- Koncentrēties uz mūsu plašāko kaimiņreģionu,
lai veicinātu mieru, sadarbību un ekonomikas stabilitāti
- Īstenot jaunu ārējo ekonomikas politiku,
lai veicinātu ES labklājību, ietekmi tirdzniecības jomā un savstarpēji izdevīgas partnerības
- Reformēt starptautisko sistēmu,
lai pielāgotu to mūsdienu pasaulei
Lai nodrošinātu, ka ES paplašināšanās atbilst ES līgumos dotajam solījumam, Komisija
- gādās, lai katra valsts, kas vēlas pievienoties ES, tiktu novērtēta pēc tās progresa visu pievienošanās kritēriju izpildē, tai skaitā attiecībā uz tiesiskumu un pamatvērtībām, kas arī turpmāk būs ES paplašināšanās politikas stūrakmeņi;
- pastiprinās atbalstu kandidātvalstu sagatavošanai, jo īpaši izmantojot investīcijas un reformas, kas paredzētas izaugsmes plānā Rietumbalkāniem un Ukrainas mehānismā.
Līdztekus paplašināšanās politikas īstenošanai veidosim stratēģiskāku pieeju mūsu darbībām plašākā ES kaimiņreģionā. Komisija
- stiprinās attiecības ar Vidusjūras reģionu, pieņemot jaunu Vidusjūras reģiona paktu, kurā galvenā uzmanība būs pievērsta investīcijām un partnerībām, ekonomikas stabilitātei, jaunu darbvietu izveidei, energoapgādei un drošībai reģionā;
- strādās pie tā, lai panāktu tūlītēju pamieru Gazā un visu ķīlnieku atbrīvošanu un palielinātu humānās palīdzības plūsmu uz Gazu;
- izstrādās ES un Tuvo Austrumu stratēģiju, kuras mērķis būs rast taisnīgu risinājumu pašreizējam konfliktam Gazā un pavērt ceļu divu valstu risinājumam, kas nodrošinātu drošību gan izraēliešiem, gan palestīniešiem.
Eiropas labklājības vārdā izveidosim jaunu ārējo ekonomikas politiku, kas vērsta uz ekonomisko drošību, tirdzniecību un ieguldījumiem partnerībās. Tāpēc Komisija
- palielinās ES konkurētspēju vietējā mērogā un investēs stratēģisko tehnoloģiju pētniecībā;
- aizsargās ES ekonomiku no tehnoloģiju noplūdes un drošības problēmām;
- pabeigs ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas satvara pārskatīšanu, izveidos koordinētu pieeju eksporta kontrolei un novērsīs ar ārējiem ieguldījumiem saistītos riskus;
- padziļinās ES brīvās un godīgās tirdzniecības sakarus ar izaugsmes centriem un partneriem visā pasaulē;
- veidos jaunas tīras tirdzniecības un investīciju partnerības un padziļinās attiecības kritiski svarīgo izrakteņu un izejvielu jomā;
- uzlabos noteikumos balstītu tirdzniecību, arī reformētas un nostiprinātas Pasaules Tirdzniecības organizācijas ietvaros;
- panāks tirdzniecības nolīgumu izpildi un vajadzības gadījumā izmantos visus ES tirdzniecības aizsardzības instrumentus;
- izmantos Eiropas komandas pieeju, lai ievirzītu stratēģiju “Global Gateway” (jeb ES iniciatīvu investēt infrastruktūras projektos visā pasaulē) nākamajā līmenī;
- ierosinās jaunu ES un Indijas stratēģisko programmu un stiprinās sadarbību ar ASEAN;
- sadarbosies ar Japānu, Koreju, Jaunzēlandi un Austrāliju;
- veicinās investīcijas infrastruktūrā, atjaunīgās enerģijas ražošanā un izejvielu vērtības ķēdēs Āfrikā;
- padziļinās sadarbību starp ES un Latīņameriku un Karību jūras reģionu, izmantojot “Global Gateway” investīcijas.
Eiropas Savienība uzņemsies vadošo lomu starptautiskās sistēmas reformēšanā. Tā
- aktīvi piedalīsies starptautiskos samitos, piemēram, ANO rīkotajā Nākotnes samitā, kas cita starpā cenšas panākt vienlīdzīgu pārstāvību visiem reģioniem un risina ar attīstību un parādu saistītus jautājumus;
- labāk reaģēs uz to mūsu partneru bažām, kurus skar ES tiesību akti;
- izmantos sistemātiskāku pieeju ES tiesību aktu ietekmes uz trešām valstīm novērtēšanai un nodrošinās precīzāk mērķētu atbalstu, lai palīdzētu tām pielāgoties šai ietekmei un izmantot to savā labā.
Līdzšinējais progress
Sekojiet līdzi saskaņā ar šo prioritāti ierosināto jauno iniciatīvu, tiesību aktu un tiesību aktu izmaiņu virzībai.
- 2026. gada maijs
Komisija paziņo par jauniem pasākumiem ES humanitārās rīcības stiprināšanai.
ES un Meksika paraksta modernizētu vispārējo nolīgumu un pagaidu nolīgumu par tirdzniecību.
- 2026. gada marts
ES un Austrālija noslēdz sarunas par vērienīgu un līdzsvarotu brīvās tirdzniecības nolīgumu.
- 2025. gada jūnijs
ES nāk klajā ar starptautisku digitālo stratēģiju, kuras mērķis ir sadarboties ar partneriem visā pasaulē, lai atbalstītu digitālo pārkārtošanos.
ES un Ukraina panāk principiālu vienošanos par modernizētām tirdzniecības attiecībām.
- 2025. gada maijs
ES pieņem stratēģiju stabilam un drošam Melnās jūras reģionam.
ES un Singapūra paraksta nozīmīgu digitālās tirdzniecības nolīgumu.
- 2025. gada aprīlis
Komisija ierosina visaptverošu daudzgadu atbalsta programmu līdz 1,6 miljardu eiro apmērā, lai atbalstītu palestīniešu teritoriju atveseļošanu un noturību.
Pirmajā ES un Centrālāzijas samitā vadītāji vienojas par stratēģisku partnerību.
- 2025. gada marts
ES un Korejas Republika pabeidz sarunas par digitālās tirdzniecības nolīgumu.
Eiropas Savienība Briseles konferencē apņemas piešķirt 2,5 miljardus eiro Sīrijas un reģiona atbalstam.
- 2025. gada februāris
Stājas spēkā ES un Čīles pagaidu tirdzniecības nolīgums.
- 2025. gada janvāris
Tiek pabeigtas sarunas par modernizētu vispārējo nolīgumu ar Meksiku.
ES un Jordānija sāk stratēģisku un visaptverošu partnerību.
- 2024. gada decembris
ES un Mercosur panāk politisku vienošanos par kardināli jaunu partnerību.
Aktualitātes
Laikā, kad pieaug ģeopolitiskā spriedze, ES veido jaunas partnerības, kas apstiprina mūsu apņemšanos veicināt ekonomikas atvērtību un uz noteikumiem balstītu tirdzniecību.
ES un Mercosur tirdzniecības nolīgums stiprinās Eiropas konkurētspēju un ekonomisko drošību, vienlaikus aizsargājot ES lauksaimniekus, patērētājus un vides standartus.
ES un Indijas tirdzniecības nolīgums stiprinās tirdzniecību, ieguldījumus un politiskās saites starp abām lielākajām pasaules demokrātijām.
